Piektdien, 19. septembrī, Liepājas Valsts tehnikums svinīgi atzīmēja savu 105 gadu jubileju, pulcējot gan skolas darbiniekus, gan sadarbības partnerus uz īpašu izrādi.
Svinīgā daļa tika veidota, kā izrāde – ceļojums laikā – cauri Latvijas un skolas vēstures nozīmīgākajām lappusēm. Izrādes stāsts sākas 1920. gada rudenī, kad Vilhelmīnes ielā 4 durvis vēra jaunizveidotais tehnikums ar mehānikas, kuģu būves un komerczinību programmām. Skatītāji sastop pirmos skolotājus un audzēkņus, kā arī pirmo direktoru Aleksandru Kupicu, kura vadībā tehnikums kļuva par prestižu izglītības centru ārpus galvaspilsētas.
Izrādē spilgti atdzīvojas dažādi vēstures fakti – skolas pirmais izlaidums, audzēkņu ieguldījums Brīvības pieminekļa celšanā, skolas karoga un devīzes pieņemšana no Latvijas tehniķu biedrības Liepājas nodaļas. Taču ceļš nav bijis tikai svinīgs – dramatiskajos kara gados arī tehnikumu skāra izceļošana, audzēkņu iesaistīšanās kara gaitās un pārbaudījumi okupācijas apstākļos. Īpašu vietu izrādē ieņem jauniešu pretošanās kustības “Kursa” stāsts – drosmīgo Liepājas tehnikuma audzēkņu cīņa pret padomju varu, kas atstājusi dziļu nospiedumu Latvijas vēsturē.
Padomju laika ainās skatītāji iepazīst vakara tehnikuma ikdienu, skolotāju sadzīvi, strādnieku bērnu balles, demonstrāciju gājienus un pārliecību, ka izglītība – arī grūtos apstākļos – ir spēka un cerības avots. Ar dziesmām, dejām un dokumentāliem fragmentiem tiek atklāts skolas liktenis cauri laikiem – gan skaudrās, gan priecīgās lappuses.
Izrādes dramaturģija balstīta vēsturiskos materiālos un laikabiedru atmiņās, bet papildināta ar mākslinieces Agneses Rudzītes papīra animāciju, kas reāllaikā uz skatuves rada īpašu vizuālu dimensiju. Izrādi papildināja arī Liepājas Valsts tehnikuma deju kolektīva “Odziņa” dejotāji, skolas koris, koris “Intis” un Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku orķestris.
Aktieru lomās, atdzīvinot gan pirmos audzēkņus un skolotājus, gan pirmo direktoru Aleksandru Kupicu, iejutās paši Liepājas Valsts tehnikuma pedagogi, darbinieki, vadība, kā arī tehnikuma teātra pulciņa jaunieši. Izrādes scenāriju, balstoties vēsturiskos faktos, izstrādāja rakstniece un karjeras konsultante Sandra Vanaga, kura vasaras garumā konsultējās ar vēsturniekiem un rūpīgi vāca informāciju no skolas muzeja krājumiem un periodikas.
Izrādē netrūka arī pārsteigumu – īpašu modes skati radīja “Tērpu izgatavošanas un stila speciālists” programmas jaunieši, ļaujot skatītājiem iejusties 20. gadu gaisotnē un vērot tehnikuma balles interpretāciju. Savukārt izkustēties apmeklētājus aicināja sporta pedagogi, bet uz skatuves pirmo reizi kāpa arī skolotāju deju kopa, izdejojot 60.–70. gados populāro deju “Letkiss”. Īpaši patriotisku noskaņu ienesa tehnikumā studējošie jaunsargi, kuri atveidoja jauniešu pretošanās kustības “Kursa” dalībniekus. Arī vokāli instrumentālais ansamblis “TRIO-1982” piedzīvoja savu pirmo uzstāšanos, ar dziesmu “Nepareizā dziesma” skatītājus aizvedot jautrā ceļojumā uz 1980. gadiem.
Izrādes noslēgumā visi skolas darbinieki tika aicināti uz skatuves un vienoties dziesmā “Tikai tā”, lai simbolizētu izturību, vienotību un pārliecību, ka tehnikuma stāsts turpinās.
Pēc izrādes viesi varēja iepazīt arī izstādi “Viesmīlība Liepājā cauri gadsimtam”, kurā fotogrāfijās un priekšmetos atklājās Liepājas viesnīcu vēsture un ar viesmīlību saistītās tradīcijas.
Šīs svinības bija apliecinājums tam, ka Liepājas Valsts tehnikums ir ne tikai Kurzemes vecākā profesionālās izglītības iestāde, bet arī dzīva un augoša kopiena, kas vieno paaudzes un saglabā cieņu pret tradīcijām.
Paldies ikvienam aktierim un cilvēkiem, kas palīdzēja tapt muzikālajai izrādei ''Kopā būt'':
- Agris Ruperts – Aleksandrs Kupics, Valsts Liepājas technikuma pirmais direktors
- Juris Straume – Longīns Ausējs, Skolu departamenta direktors, Izglītības ministrs, strādnieks tehnikumā, konferansjē
- Andžs Korps – Jānis Stengrevics, Liepājas pilsētas izglītības nodaļas vadītājs
- Aiga Freimane – tehnikuma lietvede, strādniece, skolotāja, uzveduma vadītāja
- Madara Jaunciema – fotogrāfe, gadsimta iemūžinātāja
- Agnese Getaute-Zariņa – komercnodaļas skolotāja
- Kupše Ilze – skolotāja
- Gunta Lagzda – skolotāja
- Daiga Kuduma – skolotāja
- Daina Priede – skolotāja
- Edīte Virga – matemātikas skolotāja, deju grupas “LETKISS” vadītāja
- Iveta Žaime – deju grupas “LETKISS” dalībniece
- Kate Jēkabsone – deju grupas “LETKISS” dalībniece
- Raimonds Kristovskis – deju grupas “LETKISS” dalībnieks
- Ansis Alksnis – pavadonis ballē, deju grupas “LETKISS” dalībnieks
- Andris Blūms – pavadonis ballē, deju grupas “LETKISS” dalībnieks
- Artūrs Bunka – deju grupas “LETKISS” dalībnieks
- Ieva Ruperte – deju grupas “LETKISS” dalībniece
- Edgars Vespers – mechānikas nodaļas skolotājs, deju grupas “LETKISS” dalībnieks
- Iveta Kaire – vācbaltiete izceļotāja 1939. gadā, skolotāja, deju grupas “LETKISS” dalībniece
- Ieva Bubiere – deju grupas “LETKISS” dalībniece, sporta skolotāja, sporta vingrotāja
- Konstantīns Volčkovs – sporta vingrotājs
- Intars Jesers – sporta vingrotājs
- Marks Kristiāns Ābele – vokāli instrumentālā ansambļa (VIA) vadītājs, mūziķis
- Līga Jaunzeme – vokāli instrumentālā ansambļa (VIA) dalībniece
- Uldis Sakovičs – vokāli instrumentālā ansambļa (VIA) dalībnieks
- Andis Kūms – skolotājs, vokāli instrumentālā ansambļa (VIA) dalībnieks
- Jaunieši: Rodrigo Sāmietis, Gustavs
- Jaunsargi: Mareks Burdajs, Nils Puļķis, Nikola Pocijus, Miks Ercums, Linda Sintija Āboliņa
- LVT jauniešu koris – vadītājs Ilze Āboliņa
- JDK “ODZIŅA” – vadītāja Inta Āboliņa
- NBS Jūras spēku pūtēju orķestris – diriģents Andris Rasmanis
- Koris INTIS – diriģente Ilze Valce
- Ina Šuideiķe – vēstures materiālu glabātāja
- Maija Lakstīgala – reklāmas, telpu dizains, menedžere
- Evita Līce – meikaps, frizūras ( 2. FS kurss), menedžere
- Ligita Reimane – modes skates ( piedalās 1.-4. TS grupas) menedžere
- Aigija Kraukle – rekvizitore
- Artūrs Auniņš – skaņa, gaisma, mūzika
- Sergejs Sereda – tehniskais nodrošinājums
- Agnese Rudzīte –izrādes māksliniece, papīra animācija
- Aija Niedola – izrādes režisore
- Sandra Vanaga – pasākuma scenārija autore